Vanagkalna Slēpojums ’11

Atskaņas pēc pasākuma no Raimonda.

Pasākums bija izdevies, un to jau varēja manīt ap pulksten 11:30, kad reģistrācijā, kuru mums palīdzēja novadīt Andrejs no sporta zāles un Lūsas kundze, sāka pulcēties cilvēki, sveicot viens otru ar gaidāmo notikumu. Tas bija patīkami.

 

Kā pirmie ieradās jauniešu pārītis. Meitene bija no Apes. Sapratu, ka uz šo notikumu būs arī no citām tālākām vietām. Nākošajā dienā šķirstot dalībnieku saraktu konstatēju, ka bija cilvēki no Saldus, Limbažiem un Baldones. Tātad tālu. Protams, Pierīga un Rīga bija kupli pārstāvēta (20+). Lai arī kā man visu laiku gribējās domāt, ka tiem bagātajiem Rīdziniekiem derētu likt maksāt dubulta vai trīskārtīgi, tad redzot viņu laimīgās sejas mūsu ainaviskajos pakalnos, man palika viņus žēl. Es iemīlējos viņu smaidošajās sejās! Viņi bija patīkami pārsteigti un nebeidza slavēt Piebalgu un tās cilvēkus. Labi, lai viņi brauc atkal un gaidīsim viņus pozitīvā garastāvoklī un neprasīsim viņiem vairāk.

Lai arī reklāma bija minimāla, nebija aplīmētas tramvaju pieturas Rīgā, neskanēja paziņojums radio un tikai tuvākajos pagastos pie veikaliem bija izkārti mūsu Mākslas skolas plakāts, bija ieradušies arī apkārtējie pagasti. Interesanti, ka to dalībnieku skaits bija no 1-4, bet iespaidīgi…Tirza (1), Ineši (4), Lizums (1) Zosēni (3)… Jā, Zosēnos bija Mednieku biatlons…Nākošgad man derētu ar viņiem saskaņot datumus…Vecpiebalga (9) kā sacīt jāsaka ari nekautrējās un ilgi domāja, un izdomāja, ka nebrauks uz Gaiziņu. Labi gan, ka pēc mielasta nesakas tracis…

Tai pašā dienā bija arī slēpojums „Apkārt Gaiziņam”…tur esot piedalījušies ap 500 cilvēku, mums 105. Bet, mums laikam bija tuvu 500 desiņām, kuras ar kāpostiem mums pagatavoja Zane un Gunta. Te ari laikam jāsaka, ka mums bija tuvu pie 20 vietējo un citu vietu brīvprātīgo palīgu. Mani aizkustina šie cilvēki, jo paris gadus atpakaļ kādā sarunā, man daudzi neticēja un domāja, ka šodien bez naudas neko nevar un neviens neko nedara. Pierādījās, ka šis apgalvojums nav pareizs. Kopība un gribā ir spēks.

Mums bija desas ar kāpostiem, mums bija divās vietās izpalīdzīgi cilvēki ar tēju, „Ķelmēnu” rupjmaizi un vasarā iepirktu vietējo Dzirkstiņu medu. Jā, un tēju mums pasniedza Rīdzinieki, vietējais Abrupes veikals un to darbinieki. Mums bija cilvēki, kuri sargāja ceļa šķērsošanu. Antons ar lāpstu uzturēja sniega koridoru tā, ka nebija slēpotājiem jāvelk slēpes nost. Mums bija labi un šajos krustpunktos pēc laiciņa sāka neparedzēti pulcēties atbalstītāji ar bērniem, ar labu garastāvokli un jokiem, neskatoties uz paris garām braucēju izrādīto sašutumu un neapmierinātību. Autobuss, kurš atgādāja slēpotājus atpakaļ uz Jaunpiebalgu bija liels. Liels un glauns es teiktu! Paldies autobusam!

Kas cilvēkiem patika vislabāk? Tālbraucēji, un arī, par brīnumu, vietējie, atzina, ka tādas ainavas un skati kā Piebalgā neesot nekur Eiropā. Grūtais kalnainais maršruts bija to vērts, lai tikai uz paceltos ainaviskajā Ērzeļkalnā. Patika arī balvu klāsts un veids kā tika balvas izdalītas un šeit jāpiemin, ka atkal bija labdarība. Veikals „Līva” deva daudz labu balvu. Lūk, citi uzņēmēji ņemat piemēru no labiem darbiem. A.Dimā savā romānā ir teicis: Dzīve ir dot, nevis ņemt. Tātad atkal paldies!

Uzvarēja Jaunpiebaldzēni ieņemot pirmās trīs ātrākās vietas vīriešiem! (rezultātus skaties www.skiriver.lv un Jaunpiebalgas mājas lapā), un sievietēm pirmo un trešo vietu. Kaut kas jau bija jāatstāj arī viesiem – otrā vieta sievietēm aizceļoja uz Jelgavu. Par sievietēm runājot, godalgas tika slēpotājām, kuras uz slēpēm ir tikai otro gadu. Padomājat par iespējām un vispārējo slēpošanas līmeni valstī. Es saku, ņemiet slēpes un sāciet slēpot!

Rezultāti ir tiem, kas grib sacensties, bet pasākums bija domāts kā piedzīvojums tautai lai ir ko darīt un runāt. Man gribas, lai pēc finiša būtu ēšana, sarunas un mūzika ar dejām, tā it kā pasākums nekad nebeigtos.

Jāsāk jau domāt par nākošo gadu,piemēram, kā lielā teltī salikt galdus un solus, sildītājus un izvietot estrādi (šoreiz mums ļoti palīdzēja Mārtiņš un Edvards), kā padarīt mūsu Jaunpiebalgas produkciju redzamāku Latvijā. Varbūt mēs varētu cept steikus, kas ganījušies Kleivās? Varbūt jātaisa tirdziņš ar mēbelēm, ziepēm un audumiem? Varbūt visam galā ir Oktoberfests ar Piebalgas alu? Man ir daudz ideju, bet es viens viņas nevarēšu paveikt.

Rezumējot, tas laikam viss! Pats esmu ļoti apmierināts, kaut pēdējos gadus visu laiku burkšķu, ka tas nav labi un šis nav labi, bet kā var nebūt labi, ja man blakus palīdz un dzīvo ar sirdi un visu citu līdzi Olga! Bez viņas, es Jums saku „Nekā!”.

Starp citu, dalībnieki no Jaunpiebalgas bija 45%.

O!

Raimonds Dombrovskis

 

Vieta: Jaunpiebalga un Vanagkalns, Jaunpiebalgas novads, Latvija

Datums: 5.marts 2011.gads

Disciplīna: Distanču slēpošana – klasika, brīvais stils, tautas stils, slēpo kā māku

Distance: Jaunpiebalga – Vanagkalns 13km pāri Piebalgas pakalniem. (Ērzeļu, Spolīšu, Žagaru, Vanaga kalni )

Reģistrācija: sacensību dienā Jaunpiebalgas Vidusskolā no 10:00-14:30

Slēpojuma sākums – 13:00 un slēpojuma starts ir atvērts līdz pat 15:00

Galapunktā (Vanagkalnā) – balvas, mūzika, ēdināšana, atrakcijas.

Atpakaļ uz Jaunpiebalgu organizēts autobuss.

Dalības maksa: 3,50Ls

Der zināt:

> pārģērbjamās drēbes nododiet pie reģistrācijas iepakotas maisiņā – tās ar autobusu nogādās galapunktā.

Neskaidrību gadījumā zvaniet: 2 656 7616 vai raksti komentāros.